decoration decoration decoration
decoration
leaf leaf leaf leaf leaf
decoration decoration

Kāpēc bērnus nedrīkst audzināt pārāk stingri?

Daudzi vecāki uzskata, ka labākais veids, kā izaudzināt kulturālus un paklausīgus bērnus ir, piekopjot stingras audzināšanas metodes. No vienas puses tas tiešām ir labākais veids, kā ierobežot visatļautību un jau no mazotnes iestāstīt bērnam, ka uzvesties, jo īpaši sabiedrībā, ir jāmāk. Tas var atvieglot gan vecāku dzīves, gan arī paša bērna dzīvi, jo viņš tiks augstāk novērtēts skolā un pieaugušie viņu cienīs. Diemžēl, ir grūti nepārkrāt trauslo robežu starp stingru audzināšanu un bērnu pilnīgu ierobežošanu. Tā labie nodomi var pāraugt bērna morālā sakropļošanā. Kā tad saprast, kad audzināšana kļūst pārāk stingra un kā tas var radīt negatīvas sekas nākotnē?

Mūs atbalsta čehu mobil půjčka!

Sākumā vajadzētu saprast, kur tad ir robeža, jo mēs nekādā ziņā negribam veicināt bērnu neaudzināšanu. Ja jūs kā vecāki prasāt lai bērns pilda mājasdarbus, sakārto savu istabu, laicīgi ir mājās un vienmēr pasaka, kur iet, tas ir pilnīgi normāli. Stingra audzināšana var ietvert pat vēl vairāk, piemēram sodīt bērnu par nepaklausību ar papildus darbiem vai aizliegumu kaut kur doties arī ir pieņemami, taču ja bērns tiek nepamatoti kontrolēts un ierobežots, tas jau vairs nav pieņemami. Piemēram, ja vecāki slepeni izložņā bērna mantas bez jebkāda iemesla, neļauj doties uz savam vecumam atbilstošiem pasākumiem un liek mācīties un darīt mājasdarbus katru dienu bez atpūtas, tā jau ir bērna spīdzināšana. Visiem, arī bērniem, ir nepieciešams izklaides un iespējas socializēties, jo bez tā bērns izaugs ar emocionālām traumām.
Pirmkārt, šādi liegumi un ierobežojumi kaut kur iet un socializēties ar citiem bērniem padara viņu par atstumto. Viņam nav iespējas iekļauties kolektīvā ārpus skolas vai kādām citām nodarbībām. Varbūt sākumā tas nešķiet nekas sevišķs, jo ko gan bērni šādā vecumā saprot no socializācijas, taču tas rada psiholoģiskas traumas uz mūžu. Kad šādi bērni izaug viņi neprot dibināt attiecības un komunicēt. Tas neattiecas tikai uz personīgajām attiecībām, bet arī lietišķajām. Liegums bērnam iegūt draugus un ar tiem tikties ir ļaunākais, ko vecāki var nodarīt.

Otrkārt, jāsaprot, ka bērns centīsies protestēt. Ja tas notiks bērnībā, tad izaugot viņš norausies no ķēdes. Kad jūsu bērns dosies studēt vai pametīs mājas, viņš gribēs atgūt to, ko pazaudēja bērnībā – izklaides, komunikāciju ar vienaudžiem, ballītes utt. Ja cilvēkam nav bijusi jautra un laimīga bērnība, viņš uzaug ar domu, ka pieaugušā dzīve ir pati labākā un tad var darīt visu, kas ienāk prātā. Patiesībā daudzi gados jauni pieaugušie, kas katru nedēļas nogali apstaigā visus klubus un pārmērīgi lieto alkoholu nereti ir stingri audzinātie bērni, kas vienkārši grib vienā mirklī atgūt to, ko nokavēja visos bērnības un jaunības gados.

Treškārt, bērni, kas audzināti pārāk stingri, izaug neirotiski un viņi neprot paši pieņemt lēmumus. Viņi ir pieraduši pie tā, ka visu laiku kāds saka, ko jādara. Viņi baidās paši domāt un pieļaut kļūdas, jo kļūdas nozīmē sodus. Principā šādi cilvēki ir rīcībnespējīgi. Viņi nekad nekļūs par vadītājiem, līderiem vai ģimenes galvām. Viņi pakļausies ikvienam, kas ienāks viņu dzīvēs, jo ir vajadzīgs kāds, kas vienmēr pateiks ko un kā labāk darīt.

Šie ir tikai daži no piemēriem, kā pārāk stingra audzināšana var negatīvi ietekmēt bērna psihi un raksturu, kas pavadīs viņu visu atlikušo mūžu. Atkarībā no paša bērna rakstura un dažādiem citiem apstākļiem, sekas var būt arī atšķirīgas, tāpēc vecākiem ir jāmāk ieklausīties savos bērnos un saprast, ko viņi grib un kas viņiem tiešām ir vajadzīgs.

loading
×